Metaluriija 7 sevilla

Paðlaik metalurìija ir joma, kas ne tikai veido plastmasas veidoðanas procesus un lietuves, bet arî nodarbojas ar grupu makroekonomikas pçtîjumiem. Ðis pienâkums parasti tiek veikts ar metallogrâfiskiem mikroskopiem.

Mikroskopija ir kaut kas pirms simts gadiem. Tomçr tikai salîdzinoði nesen metalurìijâ tika izmantots cita veida mikroskops. Ðajâs dienâs tâs ir nepiecieðamas grâmatas ar inþeniertehniskajiem materiâliem laikâ. Ðobrîd ðajâ jomâ ir ïoti viegli izmantot metallogrâfiskos mikroskopus, kurus cita starpâ izmanto, lai meklçtu metâla smudges vai vairâk sasniegumu. Tâdçï ir attçlveidoðanas metode, kas tiek veikta uz necaurspîdîgiem paraugiem. Metalogrâfiskajiem mikroskopiem, cita starpâ, varam ietvert elektronu mikroskopus, kas ïauj analizçt atomu plâksnes un gaismas mikroskopu struktûru, radot mazâku palielinâjumu. Novçrojumi, kas veikti, izmantojot ðîs ierîces, ir ârkârtîgi svarîgi, jo pateicoties tam mçs varam noteikt jaunu mikrokrâsa metodi izstrâdâjumâ, t.i., to sâkumu. Ir iespçjams aprçíinât arî fâzes daïu, kâ arî precîzu atseviðíu fâþu noteikðanu. Pateicoties tam, mçs joprojâm varam noteikt ieslçgumu daudzumu un veidu, kâ arî daudzus jaunus svarîgus elementus no metalurìijas vîzijas. Piemçram, bieþi vien jaunizveidotâ materiâla mikroskopiskie novçrojumi ïaus reâli novçrot materiâla struktûru, pateicoties kam perspektîvâ mçs varam novçrst daudzas nevçlamas kïûmes.

Metalogrâfisko mikroskopu izmantoðana ir ârkârtîgi svarîga, jo pateicoties tam mçs jau varam atrast materiâla defektus. Vienmçr ir vçrts atcerçties, ka ðî mçbeïu modeïa apstrâde ir bîstama. No paðreizçjâs pieredzes sâkuma tikai kvalificçtâm personâm vajadzçtu to izpildît.