Pirmais darba programmctajs

Diemþçl nav nekas jauns, lai teikt, ka jaunajâ darba tirgû teorçtiskâ izglîtîba nonâk fonâ, un konkrçtas amata kandidâta praktiskâs iemaòas kïûst par prioritâti. Pirms desmit gadiem augstâkâ lîmeòa studiju pabeigðana ar maìistra biroju tika uzskatîta par pamatu, un tagad tâ galvenokârt ietver sagatavoðanos profesijai, kas nodroðina mâkslu un finansiâlu neatkarîbu, un arvien vairâk sievieðu apzinâs ðo tiesîbu turpinâðanu, tâpçc viòi cenðas iepriekð sagatavoties nâkamajai profesijai. Galu galâ, nevajadzçtu pârtraukt izglîtîbu jebkurâ izglîtîbas posmâ, bet tomçr uzlabot savas prasmes un iegût jaunas zinâðanas.

Personâla apmâcîbas mçríis ir nostiprinât jau nodarbinâto darbinieku kvalifikâciju, kuri vçlas ieòemt nostâju otrajâ teikumâ vai uzlabot viòu iepriekðçjâs prasmes. Nav bez ðaubâm, ka parâdâs, ka nekad nav par vçlu domât, un laiks, kas veltîts sevis pilnveidoðanai, daþkârt nav zaudçts. Galu galâ, darba devçji arî izmanto praktiskas zinâðanas, tâpçc viòi iegulda savu cilvçku ietaupîjumu secîbâ, organizçjot darbinieku apmâcîbu darbiniekiem. Veicot konkrçtus pienâkumus darbâ, mums ir jâparâda mûsu iedzimtie talanti un iegûtâs prasmes, kas ïauj mums pildît savus uzdevumus.

Ja mums ir nosliece uz konkrçtas profesijas veikðanu, puse no rezultâta tagad ir aiz mums. Pierâdîtais veids, kâ zinât kaut ko, ir mâcîbas, kas izstrâdâ savus datus, kâdas izmaiòas rada turpmâku karjeru. Prakse padara perfektu, un personâla apmâcîba, apvienojot to ar realitâti un pretrunîgiem jautâjumiem, sagatavo cilvçkus lietâm pat vislielâkajos apstâkïos. Milzîgas konkurences laikmetâ darba tirgû ir jâapzinâs, cik labi ir pieejama informâcija un prasmes, lai vçlâk varçtu demonstrçt savas zinâðanas un parâdîtu savu potenciâlu pilnîgâ krâðòumâ.